Otrdien, 20.augustā, valdība sāks skatīt pirmos dokumentus, kas virzās uz nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu. Finanšu ministrijas jaunākās prognozes rada diezgan drūmas perspektīvas, norādot, ka pieejamie līdzekļi jaunajām iniciatīvām jau ir “mīnusos”, savukārt vajadzību saraksts turpina augt. Šī situācija liek valdībai stāties pretī grūtai izvēlei: vai nu savilkt nācijas finanšu jostas, vai arī apsvērt nodokļu paaugstināšanu.
Saspringts budžeta veidošanas process
Spriedze ap nākamā gada valsts budžeta veidošanu aug jau kādu laiku. Finanšu ministrijas vilšanās prognozes tikai pastiprina gaidāmos izaicinājumus. Pēc “Jaunās Vienotības” finanšu ministra Arvila Ašeradena domām, šis būs viens no izaicinošākajiem budžetiem, ar kādu viņš saskāries savā politiskajā karjerā.
Finanšu rādītāju pasliktināšanās
Skaitļi, ko valdība izmanto kā ceļvedi budžetam, dažādos aspektos ir pasliktinājušies. Salīdzinot ar pirms gada izstrādātajiem plāniem, nodokļu ieņēmumi ir samazinājušies, ekonomikas izaugsme palēninājusies. Ašeradens atzīmēja, ka situācija citās Eiropas valstīs, tām gatavojot 2025.gada budžetu, ir vēl bēdīgāka.
“Mēs neesam situācijā, kad mums nekavējoties jāsāk krasi izmaksu samazināšanas pasākumi. Ir skaidrs, ka mums ir zināmas manevrēšanas iespējas ar noteiktiem izdevumiem, bet mēs vēl neesam tajā brīdī, kad būtu jāsaka: “Dārgie draugi , mums ir jāsamazina 10 miljoni šeit un 10 miljoni tur, vai pat simtiem miljonu. Nē, mēs vēl neesam tādā situācijā,» skaidroja Ašeradens.
Neskaidrība ap valdības plāniem
Pat premjerministre Evika Siliņa, arī no “Jaunās Vienotības”, piedāvāja maz skaidrības par valdības plāniem. “Pagaidām nevēlos spriest vai runāt par budžeta līgumu. Taču mēs noteikti skatīsimies uz visu valsts sektoru kopumā, ne tikai uz ministrijām, bet arī uz valsts uzņēmumiem. Šobrīd jā. , mēs virzāmies uz priekšu, ja būs nepieciešamas izmaiņas, iespējams, ka tās skars arī valsts sektoru. Par jaunu nodokļu celšanu vēl neesam runājuši.
Reģionālie salīdzinājumi un stratēģiskās darbības
Tikmēr Baltijas kaimiņvalstis jau ir veikušas izlēmīgus pasākumus, paaugstinot nodokļus, galvenokārt, lai finansētu palielinātos aizsardzības izdevumus. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis atzīmēja: “Mēs redzam, ka mūsu kaimiņvalstis ir rīkojušās un daudz izlēmīgāk. Viņu lēmumiem var piekrist vai nepiekrist, bet rīcības virziens ir skaidrs. Šobrīd mēs turpinām cerēt, ka viss notiks. atrisinās pati bez jebkādas darbības.”
Svarīgi nodokļu lēmumi līdz septembra vidum
Finanšu ministrs uzsvēra, ka 15.septembris ir pēdējais datums, līdz kuram jāpieņem lēmumi par nodokļu izmaiņām. Šis termiņš ir izšķirošs, jo tas noteiks nākamā gada fiskālās politikas virzienu.
Konteksts un fons
Iepriekš finanšu ministrs Ašeradens atklāja, ka koalīcijā vēl notiek pārrunas, kā pārstrukturēt darbaspēka nodokļus. Pamatdoma ir skaidra: nodokļu slogam jāpāriet no darbaspēka uz patēriņu. Viens no priekšlikumiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes palielināšana Latvijā par vienu procentpunktu, no 21% līdz 22%, lai segtu pieaugošās aizsardzības izmaksas. Taču šis ierosinājums izpelnījies kritiku, tostarp no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča puses.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas pārskatīšanas darba grupa darbu pabeigs līdz Jāņiem, Finanšu ministrijai jūnija beigās iesniedzot ziņojumu valdībai, kurā izklāstīts, kādi nodokļi un kā mainīsies. Uzņēmumu ienākuma nodoklis jau ir analizēts, secinot, ka esošā politika bija pareiza. Tomēr darba grupa pagarināja savu termiņu līdz vasaras beigām, lai varētu turpināt diskusijas.
2025. gada budžeta likmes
Gaidāmajā valsts budžetā 2025. gadam ir ievērojama spriedze. Pašreizējās aplēses liecina par negatīvu fiskālo telpu, kas nozīmē, ka bez efektīviem risinājumiem valdība var būt spiesta rast ietaupījumus miljoniem eiro. Latvijas Darba devēju konfederācija paudusi bažas, norādot, ka nodokļu paaugstināšana šajā brīdī būtu kļūda.
Valdībai risinot šos sarežģītos izaicinājumus, tuvāko nedēļu laikā pieņemtajiem lēmumiem būs tālejoša ietekme uz valsts ekonomisko nākotni.